Materiālā ieinteresētība ir stimuls, tomēr šoreiz tas ir aizvedis nevis uz satiksmes drošības, bet "lielā lata" mērķi. Ņemot vērā, ka līdz 20. maijam uzņēmums "Vitronic Baltija" diez vai ieviesīs visus stacionāros radarus, līguma nosacījumi būtu jāmaina, nosakot uzņēmumam nevis procentuālos, bet fiksētos ieņēmumus, kurā iekļauti izdevumi par aparatūras iegādi, apkalpošanas un apkopes izdevumi un saprātīga peļņa. Ja konkrētais uzņēmējs turpinās projekta īstenošanu, tad nedrīkstētu ierobežot viņa tiesības saņemt atlīdzību, tomēr tās fiksēšana šoreiz varētu dot lielāku satiksmes drošības pievienoto vērtību.
Valsts politika attiecībā uz fotoradariem šobrīd ir nonākusi it kā pretrunā, un iezīmējami divi viens otru izslēdzoši scenāriji. Sasniedzot ievērojamus panākumus satiksmes drošībā, tikpat strauji samazināsies ieņēmumi budžetā no soda naudām, tādēļ svarīgi atkal un atkal definēt, ka prioritāte tik tiešām ir satiksmes drošība. Ja tomēr valstij šobrīd svarīgāka ir budžeta konsolidācija, tad kādēļ kaitināt autovadītājus ar daiļrunību par satiksmes drošības nozīmi?
Pa retam izskan vārgas balsis, ka ne jau viss līdzšinējā projektā ir tik slikts. Pakāpeniski tiek izskausti agresīvie braucēji, kas ātrumu pārkāpa ievērojami un apzināti, nedaudz samazinājies vidējais braukšanas ātrums, autovadītāji kļuvuši uzmanīgāki. Tomēr, ja darbs nav paveikts kvalitatīvi, diez vai ir saprātīgi priecāties par paveikto, nepievēršot uzmanību trūkumiem. Šo uzskatu pamato arī aptaujas fotoradaru jautājumā, kurās vairākums autovadītāju atbalsta līguma laušanu, bet vairākums respondentu, kuru vidū ir ne tikai autobraucēji, atbalsta pašu fotoradaru klātbūtni uz Latvijas ceļiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
