Foto: Reuters/Scanpix
CERN un Itālijas laboratorijas Gransaso fiziķi, strādājot ar protonu superpaātrinātāju Ženēvā, reģistrējuši neitrīno, kas kustas nedaudz ātrāk par gaismu un līdz ar to nonāk pretrunā ar Einšteina speciālo relativitātes teoriju, saskaņā ar kuru gaismas ātrums ir maksimālais iespējamais, ko var sasniegt fizisks ķermenis.

Par to vēsta aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz publikāciju portālā "ScienceNOW".

Neitrīno ir neitrālas daļiņas ar niecīgu masu, kuras gandrīz nereaģē ar citām daļiņām. Neitrīno brīvi lido cauri matērijai un tikai dažus no tiem iespējams reģistrēt ar īpašiem detektoriem.

Viens no tiem – OPERA – atrodas pazemes laboratorijā Gransaso, Itālijā. Tas reģistrē neitrīno, ar kuriem iekārtu no aptuveni 730 kilometru attāluma "apšauda" CERN protonu sinhrotrons Ženēvā, Šveicē. Šis paātrinātājs ir viens no Lielā hadronu paātrinātāja elementiem.

Trīs gadu laikā OPERA fiziķi reģistrējuši aptuveni 16 000 neitrīno. Viņi aplēsuši, ka vidēji daļiņas attālumu no CERN līdz Gransaso lidojušas 2,43 milisekundes – par aptuveni 60 nanosekundēm ātrāk nekā paredzēja teorētiskie aprēķini. Mērījumu kļūda ir aptuveni 10 nanosekundes.

"Mēs tieši mērījām ceļā pavadīto laiku. Izmēram attālumu starp objektiem, nosakām laiku un aprēķinam ātrumu – tieši tā, kā skolā," skaidrojis OPERA oficiālais pārstāvis Antonio Ereditato. Tomēr viņš uzsvēris, ka vēl ir pāragri runāt par Einšteina speciālās relativitātes teorijas apstrīdēšanu. Viņš norādījis – pagaidām OPERA fiziķi tikai ir ieguvuši interesantus rezultātus, kurus nespēj izskaidrot, un piedāvā visai zinātnes sabiedrībai izzināt tos.

"Mums bija kaut kas jāsaka. Mēs nevarējām noklusēt šos datus – tas nebūtu godīgi," sacījis Ereditato.

"ScienceNOW" norāda, ka līdzīgas zinātniskās iestādes T2K Japānā oficiālais pārstāvis Čans Kī Juns paudis gatavību "derēt uz savu māju", ka itāļu zinātnieku iegūtos rezultātus izkropļojusi kāda pagaidām nezināma sistemātiska kļūda. Viņš skaidrojis, ka laiku no neitrīno rašanās brīža līdz reģistrācijai OPERA detektorā mēra ar GPS, bet šīs sistēmas kļūda var būt desmitiem nanosekunžu, kas būtiski ietekmētu ātruma aprēķinus.

"Man ir aizdomas, ka lielākā daļa zinātnes sabiedrības neuztvers šos datus kā galīgo rezultātu, ja mums neizdosies to atkārtot vismaz vienu vai, vēl labāk, vairākas reizes.  Bet tas ir tikai uz labu," sacījis viens no eksperimenta dalībniekiem Alans Kosteleckis no Indiānas universitātes ASV.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!